Po-Hao Chi (TW)
Hydrospheric Sketch: A Sensorium of Moisture
Audio recordings, dehumidifiers, humidifiers, flood mud ceramic, environment sensor, video, 2024
Hydrospheric Sketch explores the sensory experience of humidity within the hydrosphere, inspired by the evolving relationship between people, water, and urban development in Taiwan’s Xizhi district, historically known as “Tsui-Tng-Ka,” where river and sea tides once converged. Over time, human interventions like flood control and urban expansion have distanced the district from these natural rhythms.
The new name, Xizhi, meaning “end of tides,” reflects the hope that floods would finally cease in this area, signaling both a geographical shift and a fading connection to the water that once defined the region and its community.
The artist incorporates recordings and footage of hydrological nodes, real-time environmental data, and AI-generated documentary visuals based on local interviews to form a conceptual “sketch” that delves into the trade-off of development, the symbolic significance of water, and the gradual fading of cultural memory.
The installation assembled several water-related elements to explore how everyday appliances—such as dehumidifiers and humidifiers (crafted from flood mud)—and smart home devices mediate and augment our sensory experiences.
Po-Hao Chi is an artist, curator, and educator working at the intersection of art, music, and technology. He is interested in the agency and collaborative capacities between humans and artefacts. Chi graduated from the Art, Culture, and Technology program at MIT, received his MMus from Goldsmiths, University of London, and holds a B.A. in Economics from National Taiwan University.
Po-Hao Chi (TW)
Hidrosfēras skice: Mitruma sensorijs
2024
Mākslas darbā Hidrosfēras skice tiek pētīta mitruma sajūtu pieredze hidrosfērā, iedvesmojoties no mainīgajām attiecībām starp cilvēkiem, ūdeni un pilsētvides attīstību Taivānas Sjidži rajonā, kas vēsturiski pazīstams kā “Tsui-Tng-Ka”, kur savulaik saplūda upes un jūras. Laika gaitā cilvēka iejaukšanās, piemēram, plūdu kontrole un pilsētas paplašināšanās, ir attālinājusi rajonu no šiem dabiskajiem ritmiem.
Jaunais nosaukums Sjidži, kas nozīmē “paisuma un bēguma beigas”, atspoguļo cerību, ka plūdi šajā apgabalā beidzot beigsies, kas liecina gan par ģeogrāfisko maiņu, gan par izzūdošo saikni ar ūdeni, kas kādreiz noteica šo reģionu un tā kopienu.
Mākslinieks iekļauj hidroloģisko mezglu ierakstus un kadrus, reāllaika vides datus un mākslīgā intelekta ģenerētus dokumentālas vizuālizācijas, kas balstītas intervijās ar vietējiem iedzīvotājiem. Tiek veidota konceptuāla “skice”, kas iedziļinās uz attīstību vērstos kompromisos, ūdens simboliskajā nozīmē un kultūras atmiņas pakāpeniskajā izzušanā.
Instalācijā ir apkopoti vairāki ar ūdeni saistīti elementi, lai izpētītu, kā ikdienas ierīces – piemēram, gaisa mitrinātāji un viedās mājas ierīces mediē un papildina mūsu maņu pieredzi.
